ZAĶUSALAS MULTIFUNKCIONĀLAIS BIZNESA CENTRS
Ņe“mot vērā, ka LTV ēka ir pati nozīmīgākā augstceltne no t. s. padomju modernisma laikmeta arhitektūras Latvijā, arhitekta iecerētā kompozīcija ir pelnījusi, lai tā tiktu pabeigta. Respektīvi, ir vēlams uzbūvēt otro augstceltni, konsekventi interpretējot sākotnējo ieceri.”
Jānis Lejnieks, Dr. arch.
Projektēšanas birojs “Jonika” Zaķusalas multifunkcionālā konferenču un biznesa centram vajadzībām izstrādā lokālplānojumu Zaķusalas ziemeļu daļai. Viens no projekta mērķiem ir radīt labvēlīgu vidi ekonomiskajai attīstībai valstī, tajā skaitā veikt koordinējoša un izglītojoša biznesa centra būvniecību Rīgā.
Kopējā teritorijas platība ir 2,5 ha. Centrā, kura kopējā platība ir aptuveni 65 000 m2, iecerēts konferenču centrs, kas vienlaikus varēs apkalpot 2–3 tūkstošus apmeklētāju, viesnīca ar vairāk nekā 300 numuriem, 70 atsevišķi apartamenti ar dažādu platību, 7000 m2 kvadrātmetri biroju telpu, restorāni, pazemes autostāvvietas un visa pārējā nepieciešamā infrastruktūra. Norit pārrunas par iespēju šajā multifunkcionālajā centrā izvietot arī akustisko koncertzāli.
Izstrādājot skiču projektus, par pamatu ņemts fakts, ka jau pagājušā gadsimta 70.–80. gados tika projektēts un saskaņots Radio un Televīzijas ēkas komplekss. Tika uzcelta tikai puse no paredzētā apjoma – Televīzijas ēka. Būvējot Latvijas Televīzijas ēku, tai līdzās bija paredzēta Radio augstceltne, un šim nolūkam ir ierīkotas inženierkomunikācijas un iegremdēti pāļi 21 m dziļumā zem torņa daļas.
Zemes reformas gaitā ir atjaunotas īpašumu tiesības vēsturiskajiem īpašumiem, kā rezultātā izveidojusies Zaķusalas ziemeļdaļas zemes īpašumu struktūra ir ļoti fragmentēta un sadrumstalota (26 zemes vienības – 9 privātie īpašumi, 10 pašvaldības īpašumi un valdījumi, 7 valstij piederošās zemes vienības, t. sk. atšķirīgu valsts institūciju pārziņā). Ņemot vērā, ka arī radio un televīzija šobrīd darbojas kā divas neatkarīgas organizācijas, nepieciešams modificēt sākotnējo ieceri un mainīt jaunbūves funkciju. Ar Latvijas Televīziju ir parakstīts sadarbības līgums, lai nodrošinātu savstarpēji saskaņotu darbību šīs teritorijas turpmākajai izmantošanai un attīstībai.
Par spīti pārmaiņām, idejiskais pamats ir palicis tas pats – 1978. gadā akceptētais radio ēkas tehniskais projekts, kas paredzēja kopēju televīzijas un radio ēku kompozīciju ar divu torņu dominanti. Tolaik šo ieceri radīja projektēšanas biroja “Jonika” dibinātājs, arhitekts Andris Purviņš un arhitekte Baiba Maike.
Autori to aprakstīja šādi: “Kompleksa lineārais plānojums ļauj nepieciešamības gadījumā nākotnē to paplašināt, neizjaucot apjomīgas kompozīcijas galveno principu. Salas garenvirzienā izstieptais apjoma ritms atbilst un pasvītro salas lineāro raksturu.” (No 1984. gada atskaites “TV un radioapraides komplekss Zaķusalas salā Rīgas pilsētā, II kārta”.)
2009. gadā projekta autors arhitekts Andris Purviņš un viņa arhitektu birojs “Jonika” noslēdza līgumu par nepabeigtā kompleksa projektēšanas un būvniecības atsākšanu, ņemot vērā denacionalizācijas rezultātā īpašniekiem atdoto zemes gabalu jaunās robežas.
Izskatot lokālplānojuma projektu Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome savā 2016. gada 15. jūnija sēdes protokolā Nr. 275 atbalstīja augstāk minētā vēsturiskās t. s. divu torņu idejas realizēšanu un ieteica “atjaunot vēsturisko projektu vai pēc iespējas tuvu interpretēt”.
Projektēšanas birojs “Jonika” sadarbībā ar projekta sākotnējo autori Baibu Maiki šobrīd ir atradis iespēju, kā projektu pietuvināt vēsturiskajai iecerei un atrisināt salas transporta risinājumu, ņemot vērā ļoti sarežģīto situāciju uz zemesgabalu īpašumu tiesībām. Pret šādu risinājumu nav iebildumu arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, kas 2016. gada 6. jūlijā izskatīja lokālplānojuma Zaķusalas ziemeļu daļas teritorijas pirmās redakcijas projektu.
Jaunais multifunkcionālais biznesa centrs ir novietots salas vidū, blakus LTV ēkai, un kopā ar to veido salas dominanti. Par telpiskās kompozīcijas galveno elementu kalpo kompleksa augstceltnes daļas, kas sastāv no diviem trapecveida torņiem, kuru augstums ir 87,8 un 100,1 metri.
Augstceltņu izvietojums un to konfigurācija izvēlēta tā, lai netiktu skarts pilsētas vēsturiskais siluets un tiktu bagātināta pilsētas kreisā krasta ainava. Ap šīm augstceltnēm terases veidā izkārtotas dažāda apjoma ēkas daļas, kas kalpo kompleksa vajadzībām, organiski iekļaujoties salas apkārtējās vides un Daugavas ainavā.
Gar Mazo Daugavu (Jumpravas krastmalu) iecerēta labiekārtota promenāde ar zemiem apstādījumiem un rekreācijas zonu. Autostāvvietas paredzēts apzaļumot, vizuāli un ekoloģiski samazinot brauktuves cieto segumu ietekmi uz vidi.
Galvenās ieejas LTV ēkā un multifunkcionālajā biznesa centrā, saskaņā ar sākotnējo ideju, ir paredzētas no laukuma, kas vieno abus kompleksus. Labiekārtojot laukumu, automašīnu un gājēju/riteņbraucēju pārvietošanos tajā norobežos apstādījumi un citi ainavu arhitektūras elementi.
ZAĶUSALAS KULTŪRAS MANTOJUMS.
Teika stāsta, ka plostnieki piestājuši pie neapdzīvotas salas un kurinājuši ugunskuru. Aizdegusies zāle un pāri tai sākuši lekt zaķi, un tā arī radies nosaukums Zaķusala.
Zaķusalas urbanizācija līdz 20.gs. 80-tajiem gadiem notika lēni, jo to kavēja salas ne visai stabilais ģeomorfoloģiskais stāvoklis. Sala ietilpst Daugavas ielejas ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā ar aluviālajiem un lagūnu nogulumiem, to sedz 1-2 m biezi palu alūvija smilšmāla un māla nogulumi, bet salas pamatā ir 15-17 m biezi aluviālu smilšu un grants nogulumi ar dūņu un dūņainas smilts lēcām. Dominējošais reljefa augstums ir 2,5-3,5 m v.j.l., bet atsevišķas vietas sasniedz 6-7 m v.j.l. augstumu, kas ir radies 20.gs. 80-tajos gados uzberot zemi televīzijas centra, televīzijas torņa un Salu tilta celtniecības laikā.
Vēsturnieks Broce 18.gs. beigās blakus Zaķu salai ir pieminējis Frīdriķa salu, Mušu salu un Mirušo jeb Miroņu salu. Broces zīmējumos redzams, ka Miroņu salā zemnieku mājas bijušas celtas no strūgu baļķiem. Mūsdienu Zaķusala ir izveidojusies 19.gs. beigās, kad no 1881.-1883. gadam tika veikti Daugavas regulēšanas darbi, un saplūstot Zaķu salai, Fridrihsalai un Zaļajam sēklim, sala ieguva savus tagadējos apveidus.
Zaļais sēklis, kas izveidojās no kādreizējās Mušu salas, bija saliņa Daugavas vidū, pretim Lucavsalai. Zaļais sēklis tagad ir salas zemākā augšējā daļa, kas ir tikai 2-3.5 metru augsta. Fridrihsala ir salas vidus un augšējā daļa, pie tam jau 17.gs. dokumentos tajā ir atzīmēta apbūve, resp. “Castellum in insula Fridericiana”.
Starp Fridrihsalu un Zaļo Sēkli bija šaurums, kas ledus iešanas laikā applūda un izskaloja krastus. 1880. gadā šo caurteku norobežoja ar 380 metrus garo dambi HK. Pie dambja izveidoja sešas būnas, kas iezīmēja tagadējās Zaķusalas kontūras. Kaut arī 19 gs beigās abas salas bija saplūdušās un oficiāli tika sauktas par Zaķusalu, tomēr gruntsgabali tika dalīti Zaķu un Fridriha salas apbūvē. Abās salās kopā bija 49 apbūvēti gruntsgabali, no kuriem 33 atradās Frīdriha salā, bet 16 Zaķusalā. Salas galvenās ielas bija Zaķusalas krastmala gar Daugavu un Fridrihsalas krastmala jeb Jumpravu krastmalu gar Mazo Daugavu. Salu diagonāli šķērsoja Salas iela, bet abas krastmalas savienoja nosacītas šķērsielas, jo kopējā plānojuma ģeometrija bija neregulāra.
